Nesen tik ļoti populārā spēle “Pokemon GO” vēlreiz iekustināja pārdomas par japāņu multenīti. Viens no biežāk sastaptajiem jautājumiem – kā iespējams zināt pareizo pokemona tulkojumu dažādās valodās?

Kad runa iet par lielām, multi-miljardu pelnošām franšīzēm kā, piemēram, Pokemoni, netiek pieļauta pat visniecīgākā iespējamība, ka tēlu nosaukumi dažādās valodās varētu būt neprecīzi vai stipri atšķirīgi. Kompāniju centrālās licencēšanas biroja pienākums ir nodrošināt, ka pastāv tikai viens stils, kādā veicami attiecīgā produkta tulkojumi.
Franšīzes nodrošina “stila instrukciju” – apjomīgu dokumentu, kurā sniegts apraksts par katru tēlu, sākot no tā vārda (kā to pareizi izrunāt, uzrakstīt, kādu interpunkciju lietot utt.) un beidzot ar izskatu. Tiek izcelti svarīgākie punkti katra tēla dizainā, pareizās krāsas un to personību, raksturojuma un dzīvesstāstu atslēgas elementi. Un šī instrukcija nav sarakstīta kā pircēja pamācība, bet gan instrukcija profesionāļiem, lai tie radītu nosacīti jaunu materiālu.
Papildus tēlu vārdiem un stilam, instrukcijā atrodamas arī oficiālās variācijas īpašuma logo un zīmoliem ar paskaidrojumiem, kā tie ir izmantojami. Piemēram, šo logo versiju izmantot uz gaišas krāsas fona, bet šo logo versiju jāliek uz melna pamata. Tāpat arī tiek norādītas instrukcijas tēlu lietojumam uz dažādām precēm. Piemēram, Pikaču nekad nedrīkst parādīties uz preces nesmaidīgs; Naruto mati nedrīkst būt pat minimāli apgriezti, lai iekļautos produkta (pieņemsim, somas vai penāļa) izmēros.
Šīs franšīžu stila instrukcijas var pārsniegt vairākus simtus lappušu, turklāt tās tiek regulāri atjaunotas līdz ar pašas franšīzes progresu un jaunu tēlu, elementu parādīšanos. Tas varbūt izklausās pēc laikietilpīga un nogurdinoša dokumenta, bet cilvēkiem, kas strādā pie konkrētās franšīzes, tas ir nenovērtējams palīglīdzeklis. Protams, šādas instrukcijas var atļauties tikai lielākās franšīzes, piemēram, Pokemoni, kamēr mazākie - TV seriāli vai filmu sērijas - izveido tikai saujiņu neformālu vadlīniju, par kurām savstarpēji vienojušies producenti un īpašuma licencētāji.
Jāņem vērā, ka šādas franšīžu instrukcijas parādījās salīdzinoši nesen, tāpēc liela daļa no 90. gadu japāņu animācijām ir absurdas savos tēlu nosaukumos dažādās valodās. Tulkotājiem nācās akli minēt, kāds varētu būt izdomātā animētā tēla vārds, bieži vien talkā ņemot novērojumus par tēla uzvedību, dzīvesvietu un izskatu. Rezultātā tāds radījums kā Pikaču tikpat labi varētu latviešu valodā tikt iesvētīts par Zibenskaķi. Labi gan, ka lielās kompānijas mūsdienās par visu padomā!